Lian benvindu husi PAM-Aileu “𝐄𝐱𝐞𝐥é𝐧𝐬𝐢𝐚 𝐉𝐨ã𝐨 𝐁𝐨𝐬𝐜𝐨 𝐝𝐨𝐬 𝐒𝐚𝐧𝐭𝐨𝐬” hato’o agradese no hakuak boot ba entidade relevante no funsionáriu sira hotu iha Timor laran ho saúde diak bele mai hamutuk iha fatin salaun Timor-Klaran ida ne’e.
“Aileu totál funsionáriu 51 mak hakat ba reforma maibé iha númeru ne’e maioria professores ho totál 38. Agradese tebes ba ita-boot sira-nia nia kontribuisaun tomak durante partisipa hodi hala’o kna’ar no responsabilidade sira hanesan funsionáriu ba kontribui ona ba rai ida ne’e”. Lian agradesimentu PAM nian ba funsionárius reformadus Aileu no totál funsionárius 1,985 ne’ebé sei hakat ba reforma iha tinan oin.

Exelénsia Prezidente KFP, 𝐀𝐠𝐨𝐬𝐭𝐢𝐧𝐡𝐨 𝐋𝐞𝐭ê𝐧𝐜𝐢𝐨 𝐝𝐞 𝐃𝐞𝐮𝐬, hateten katak serimónia ida-ne’e importante ne’ebé primeira vez realiza iha konstrusaun Estadu no iha prosesu dezenvolvimentu administrasaun públika Timor-Leste. Serimónia ne’e fó ita-nia rekoñesimentu profunda no dignu ba funsionáriu hamutuk 1.985. Entre sira-ne’e, maioria husi profesór sira ne’ebé serví ba Estadu Timor-Leste ho sira-nia dedikasaun tomak, espíritu, no servisu durante tinan barak. Rekoñesimentu ne’e fó liu husi Primeiru-Ministru ninia asinatura iha sertifikadu, ne’ebé reprezenta rekoñesimentu Estadu tomak nian.

Reprezentante MSSI hato’o kompromisu Ministra MSSI nian katak, iha kontestu administrasaun públika, ida-ne’e nesesáriu duni hodi fó impaktu ba progresu no dezempeñu husi kada instituisaun ne’ebé serví ba nasaun ida-ne’e. MSSI agradese no louva KFP ninia esforsu ne’ebé halo hodi hadi’a no eleva kualidade sistema jestaun administrasaun públika liu husi reforma sira.

Iha intervensaun, Exelénsia Ministra Edukasaun, 𝐃𝐮𝐥𝐜𝐞 𝐝𝐞 𝐉𝐞𝐬𝐮𝐬, hateten katak funsionáriu públiku ne’ebé tama ona ba reforma obrigatória, sira sakrifika aan barak, liuliu profesór sira ne’ebé hamriik (hanorin) durante tempu Portugés, tempu okupasaun, to’o Timor ukun rasik aan. Ita-boot sira kontribui ba dezenvolvimentu ita-nia Estadu ida-ne’e. Ministra mós kongratula espesiál ba manorin-na’in sira ne’ebé sai nu’udar erói ba nasaun ida-ne’e, hamutuk ema 1.305. Husi ita-boot sira-nia kolen, agora tama ba faze foun moris nian, ne’ebé integra hikas ba família hodi hahú aventura foun lahó servisu. Serimónia ne’e atu fó onra boot ba ita-nia erói sira ne’ebé durante ne’e fó aan ba administrasaun públika Timor-Leste. Sira simu sertifikadu ne’e hanesan memória no evidénsia ba Estadu ida-ne’e. Maske tinan oin kadeira iha eskola no eskritóriu sira sei mamuk, imi-nia prezensa sei la lakon, imi-nia lian sei hananu nafatin iha estudante sira-nia hanoin, no imi-nia matadalan sei sai naroman ba futuru. Imi-nia lalatak sei sai motivasaun ne’ebé kuda hela iha estudante sira-nia memória no sei rona nafatin iha sira-nia moris tomak. Nu’udar profesór di’ak ida, nunka reforma iha estudante sira-nia fuan, maibé sai susesu ba estudante sira iha futuru ne’ebé di’ak.

Iha tempu hanesan, Exelénsia Prezidente Komisaun A Parlamentu Nasionál, 𝐏𝐚𝐭𝐫𝐨𝐜í𝐧𝐢𝐨 𝐅𝐞𝐫𝐧𝐚𝐧𝐝𝐞𝐬 𝐝𝐨𝐬 𝐑𝐞𝐢𝐬, fó omenajen ba funsionáriu reformadu sira iha konstrusaun Estadu Timor-Leste ne’ebé uluk luta hodi harii administrasaun públika. No saúda esforsu no dedikasaun funsionáriu sira nian. Administrasaun públika eziste tanba ita-boot sira-nia esforsu no kontribuisaun ba Estadu. Tempu marka ona servisu ne’ebé hala’o, maibé agora importante mak atu hato’o fali ba jerasaun foun sira hodi iha espíritu servisu ho dedikasaun no garante persisténsia. Lori Komisaun A nia naran, nia hato’o apresiasaun boot no parabeniza servisu KFP ho ninia funsionáriu sira ne’ebé serví ho di’ak ba makina Estadu nian.

Entretantu, reprezentante S.E. Primeiru-Ministru, Vise-Ministru Asuntu Parlamentár, 𝐀𝐝é𝐫𝐢𝐭𝐨 𝐇𝐮𝐠𝐨 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐬𝐭𝐚, dehan katak eventu istóriku ida-ne’e partisipa husi funsionáriu sénior sira, hanesan kontinuasaun ba reforma funsionalizmu públiku. Polítika nasionál IX Governu Konstitusionál dezenha ho di’ak tebes ba dinámika prosesu administrasaun públika Timor-Leste nian. Susesu Timor-Leste iha pós-independénsia sura mós ho kontribuisaun husi ita-boot sira.
Iha diskursu, Exelénsia Vise-Ministru 𝐀𝐝é𝐫𝐢𝐭𝐨 𝐇𝐮𝐠𝐨 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐬𝐭𝐚 hateten katak IX Governu foti pasu ida-ne’e nu’udar parte husi orientasaun Primeiru-Ministru nian ba Komisaun Funsaun Públika (KFP), ho objetivu prinsipál mak atu hadi’a mobilizasaun no garante katak administrasaun públika la’o sees husi influénsia polítika partidária. Tema despolitizasaun administrasaun públika ne’e todan, ne’e hanesan ‘trabalho de casa’ boot ida ba ita hotu. IX Governu kompromete ona katak administrasaun públika la’ós fatin ba politizasaun.
Vise-Ministru hatutan katak, antes halo reforma ba funsionáriu sira, Governu prepara ona jerasaun foun Timor-oan sira hodi foti fali knaar nu’udar servidór Estadu nian, nune’e la’ós de’it atu hametin, maibé mós halo renovasaun ba kualidade servisu. Iha parte seluk, Governu garante katak maske sira reforma ona, sira sei kontinua simu pagamentu husi Seguransa Sosiál. Governu sei nafatin hadi’a sistema ne’e hodi asegura katak kontribuisaun ne’ebé sira fó ona durante tinan barak sei fó fali benefísiu ne’ebé dignu.

Serimónia ne’ebé hala’o iha Salaun Timor Klaran, Aileu, kinta-feira (18/12/2025), ne’e partisipa mós husi Prezidente Autoridade munisípiu 12 inklui RAEOA, Diretores Nasionais, Munisipais no Administrador Postu sira.







