Aileu, 22 Dezembru 2025. Prezidente Autoridade Munisípiu Aileu “𝗘𝘅𝗲𝗹é𝗻𝘀𝗶𝗮 𝗝𝗼ã𝗼 𝗕𝗼𝘀𝗰𝗼 𝗱𝗼𝘀 𝗦𝗮𝗻𝘁𝗼𝘀” segunda horseik sai hanesan Prezidente Konsellu Konsultivu Munisipál-KKM, hodi lidera enkontru KKM ba faze datoluk nian, ne’ebé akompaña direita husi Vise nain-3 atuál Sekretáriu Munisipál ba Asuntu Administrasaun no Finansas, Sekretária Munisipál ba Asuntu PIDI no Sekretáriu Munisipál ba Asuntu Sosiál no Organizasaun Komunitária iha salaun Timor-Klaran, Aileu.
Sesaun abertura husi “𝗘𝘅𝗲𝗹é𝗻𝘀𝗶𝗮 𝗝𝗼ã𝗼 𝗕𝗼𝘀𝗰𝗼 𝗱𝗼𝘀 𝗦𝗮𝗻𝘁𝗼𝘀” hateten, ohin iha Munisípiu Aileu ita hala’o ita-nia enkontru Konsellu Konsultivu Munisipál-KKM ba dala ikus hodi taka tinan 2025 nian, husu ba ita hotu atu tau ita-nia hanoin hamutuk, sai solusaun ida deit ba ita-nia progresu no failansu ba buat ne’ebé ita la atinji iha tinan 2025 nian. Presija tebes ita-boot sira-nia idea no hanoin hamutuk ne’ebé diak hodi foká deit ba ajenda ne’ebé iha ona.

Enkontru ba loron ohin nian, Autoridade Komunitária husi Suku 35, Konviksaun Relijioza, Reprezentante Juventude, Reprezentante FADA, Intelektual Aileu-Anan, Prezidente CCI-TL iha Munisípiu Aileu, no Reprezentante Partidu Polítiku sira, hala’o diskusaun ho hanoin konstrutivu reflete ba ajenda importante sira hanesan:
a) Aprezentasaun Ezekusaun Orsamentu Jerál Estadu Tinan 2025 husi Servisu Munisipál Finansas, por kategoria
Ezekusaun AM Aileu ba tinan 2025 até loron 19 fulan Dezembru atinje 93%
Membru sira fó apresiasaun ba Autoridade ninia ezekusaun orsamentu no futuru presija mellora diak liu tan iha fíziku, nune’e fo votus:
Afavor: 44
Abstensaun: 2
Kontra: 0

b) Aprezentasaun Planu Asaun Anuál-PAA no Orsamentu Alokadu Munisípiu Aileu ba Tinan Fiskál 2026 husi Servisu Munisipál por kategoria;
Totál Orsamentu: $21,828,277.15
#Enkuantu Orsamentu Alokadu Munisípiu Aileu ba Tinan Fiskál 2026 nian hamutuk $9.497,727
Iha sesaun ida ne’e membru sira fo votus:
Afavor: 43
Abstensaun: 0
Kontra: 0

c) Aprezentasaun Progresu Ezekusaun Fízika ba Projetu PDIM Tinan 2025 no Projetu Aprovadu ba Tinan Fiskál 2026 husi Servisu Munisipál PDIM:
#. Progresu Ezekusaun Fízika ba Projetu PDIM 6 Tinan 2025 nian;
01. Projetu ho Kategoria B “𝗥𝗲𝗮𝗯𝗶𝗹𝗶𝘁𝗮𝘀𝗮𝘂𝗻 𝗜𝗿𝗶𝗴𝗮𝘀𝗮𝘂𝗻 𝗻𝗼 𝗕𝗮𝗿𝗮𝗷é𝗻 𝗣𝗿𝗼𝘁𝗲𝘀𝗮𝘂𝗻 𝟳𝟬𝟬𝗠 𝗯𝗮 𝗡𝗮𝘁𝗮𝗿 𝗔𝘀𝗹𝗶𝗺𝗵𝗮𝘁𝗶”; responsável husi kompañia Quivan Unipessoal, Lda ho progresu fíziku atinje ona 80,00%
02. Projetu ho Kategoria A “𝗞𝗼𝗻𝘀𝘁𝗿𝘂𝘀𝗮𝘂𝗻 𝗕𝗮𝗿𝗲𝗶𝗿𝗮 𝗦𝗮𝘁𝗮𝗻 𝗠𝗼𝘁𝗮 𝗯𝗮 𝗘𝘀𝗸𝗼𝗹𝗮, 𝗠𝗲𝗿𝗸𝗮𝗱𝘂 𝗻𝗼 𝗞𝗼𝗺𝘂𝗻𝗶𝗱𝗮𝗱𝗲 𝗕𝗮𝗶𝗿𝘂 𝗟𝗼𝗸𝗺𝗮𝗶𝗹𝘂𝗹𝘂 / 𝗣𝗼𝘀𝘁𝘂 𝗥𝗲𝗺𝗲𝘅𝗶𝘂”; responsável husi kompañia Kuilelo Unipessoal Lda ho progresu fíziku atinje 59,00%
03. 𝗞𝗼𝗻𝘀𝘁𝗿𝘂𝘀𝗮𝘂𝗻 𝗣𝗼𝘀𝘁𝘂 𝗦𝗮ú𝗱𝗲 𝗶𝗵𝗮 𝗦𝗲𝗹𝗼𝗶-𝗞𝗿𝗮𝗶𝗸; responsável husi kompañia Mirol Raefusa Unipessoal, Lda ho progresu fíziku atinje ona 100,00%
04. 𝗞𝗼𝗻𝘀𝘁𝗿𝘂𝘀𝗮𝘂𝗻 𝗕𝗮𝗿𝗲𝗶𝗿𝗮 𝗦𝗮𝘁𝗮𝗻 𝗥𝗮𝗶 𝗯𝗮 𝗘𝗱𝗶𝗳í𝘀𝗶𝘂 𝗔𝗣𝗔 𝗟𝗲𝗾𝘂𝗶𝗱𝗼𝗲; responsável husi kompañia NorthlandMasha Unipessoal, Lda ho progresu fíziku atinje ona 100,00%
05. 𝗞𝗼𝗻𝘀𝘁𝗿𝘂𝘀𝗮𝘂𝗻 𝗣𝗼𝘀𝘁𝘂 𝗦𝗮ú𝗱𝗲 𝗶𝗵𝗮 𝗕𝗼𝗸𝗼𝗹𝗲𝗹𝗼; responsável husi kompañia Anosel Unipessoal, Lda ho progresu fíziku atinje ona 100,00%
06. 𝗞𝗼𝗻𝘀𝘁𝗿𝘂𝘀𝗮𝘂𝗻 𝗧𝘂𝗿í𝘇𝗺𝘂 𝗕𝗲’𝗲-𝗠𝗮𝗻𝗮𝘀 𝗙𝗮𝘁𝘂𝗿𝗶𝗹𝗮𝘂; responsável husi kompañia Fitun Foun Unipessoal, Lda ho progresu fíziku atinje 80,00%.
#. Projetu Aprovadu Tinan Fiskál 2026 iha Munisípiu Aileu ho Totál Projetu 25 Kobre ba Setór Edukasaun 9, Saúde 10, Bee-moos no Sanitasaun 3 ho Obras Públikas 3. Projetu sira ne’e sei implementa hotu iha Postu Administrativu 4 hanesan;
01. Postu Aileu-Villa sei hetan projetu 10
02. Postu Laulara sei hetan projetu 5
03. Postu Lequidoe sei hetan projetu 5 no
04. Postu Remexiu sei hetan projetu 5
Totál orsamentu ba projetu 25 ne’ebé sei implementa iha tinan 2026 ne’e hamutuk $2,474,295.48
Projetu ba setór importante sei implementa iha kada Postu ne’e identifikadu husi Nasionál, Autoridade Munisipál simu lista kompletu hodi implementa. Bainhira iha prosesu implementasaun sei halo re-konfirmasaun mós ba projetu tuir setór identifikadu.
Iha aprezentasaun ida ne’e membru sira maioria fo votus:
Afavor: 44
Abstensaun: 0
Kontra: 0

d) Aprezentasaun Progresu Ezekusaun Fízika Projetu PNDS Tinan 2025 ba Fundu Operasionál, Infraestrutura no Progresu Fíziku no Lista Prioridade ba Tinan Fiskál 2026.
#. Progresu Ezekusaun Fízika Projetu PNDS Tinan 2025 ba Fundu Operasionál, Infraestrutura no Progresu Fíziku:
01. Postu Administrativu Aileu-Villa iha Projetu 14 ba Totál Benefisiarius “UK” hamutuk 918, Progresu Finansas K.O 69%, Finansas K.I 69% no Fíziku 77,68%.
02. Postu Administrativu Laulara iha Projetu 6 ba Totál Benefisiarius “UK” hamutuk 643, Progresu Finansas K.O 39%, Finansas K.I 51% no Fíziku 85,00%.
03. Postu Administrativu Lequidoe iha Projetu 7 ba Totál Benefisiarius “UK” hamutuk 741, Progresu Finansas K.O 67%, Finansas K.I 77% no Fíziku 94,86%.
04. Postu Administrativu Remexio iha Projetu 9 ba Totál Benefisiarius “UK” hamutuk 729, Progresu Finansas K.O 59%, Finansas K.I 64% no Fíziku 83,00%.
#. Lista Prioridade ba Tinan Fiskál 2026 hamutuk 98 prioridades ne’ebé sei implementa iha Suku 35 iha Postu Administrativu 4 nian ho ninia orsamentu sira;
01. Orsamentu Operasionál no Infraestrutura $918,902.00
02. Orsamentu Adisionál $300,000.00
03. Totál Regular no Adisionál $1, 288,878.00
Molok implementa projetu sira iha tinan oin, sei halo re-konfirmasaun ba projetu sira ne’ebé direita husi Autoridade Komunitária ba SM-PNDS Aileu.
Iha sesaun ida ne’e membru sira fó votus:
Afavor: 43
Abstensaun: 0
Kontra: 0

e) Aprezentasaun Ezbosu Planu Dezenvolvimentu Munisipál-PDM Aileu ba Tinan 2026-2030, ne’ebé foká ba:
01. Pilár Dezenvolvimentu ba Kapitál Sosiál
02. Pilár Dezenvolvimentu ba Infraestrutura
03. Pilár Dezenvolvimentu ba Ekonómiku no
04. Pilár Dezenvolvimentu ba Institusionál.
Esbozu sira klaru ona, Autoridade Munisipál sei submete ba Ministériu Administrasaun Estatal, nune’e Ministru ba MAE sei ba aprezenta iha Konsellu Ministru hodi hetan aprovasaun final.
Iha aprezentasaun ne’e membru sira fó votus:
Afavor: 45
Abstensaun: 0
Kontra: 0

f) Aprovasaun Suku Foun 2 ou Suku Preparativu iha Munisípiu Aileu ba Tinan 2026 nian.
Sesaun ne’e membru sira fó votus ba:
01. Suku Preparativu husi Aldeia Sarin, Suku Atuál Fahiria, Naran Suku Foun Sarin, ne’ebé lokaliza iha Postu Administrativu Aileu-Villa ho votus:
Afavor: 35
Abstensaun: 5
Kontra: 5
02. Suku Preparativu husi Aldeia Aikurus, Suku Atuál Tulataqeu, Naran Suku Foun Aikurus, ne’ebé lokaliza iha Postu Administrativu Remexiu ho votus:
Afavor: 44
Abstensaun: 1
Kontra: 0
OGE AM Aileu ba tinan 2026 nian, Autoridade aloka orsamentu ba hamoris suku foun ne’e ba suku 2 deit, nune’e suku definitivu seluk sei hein iha tinan tuir mai.

Molok ensera sorumutu ne’e, PAM hato’o profundu agradesimentu ba membru hotu nia partisipasaun ho máximu tebes, ita rekoñese failansu sira no esperansa ho tinan foun sei mellora diak liu tan servisu sira. Nai Maromak akompaña ita hotu nia viajen, Boas Festa do Santo Natal no Feliz Ano Novo ba ita hotu.
Enkontru ne’e partisipa máximu husi Diretor Servisu Munisipál, Delegasaun Territoriál, Administrador Postu sira no Funsionáriu Apoiu Tékniku sira.































Aileu, 23 Dezembru 2025. Komandu FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL) liu husi “𝐊𝐨𝐫𝐨𝐧𝐞𝐥 𝐉𝐨ã𝐨 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐬𝐭𝐚 𝐄𝐬𝐭𝐞𝐯𝐞𝐬” hanesan Kordenadór Komisaun Organizadora ba serimónia komemorasaun loron transformasaun FALINTIL ba F-FDTL ba dala-XXV hamutuk ho Xefe Protokolu “𝐌𝐚𝐣𝐨𝐫 𝐉𝐨𝐬é 𝐀𝐧𝐭𝐨𝐧𝐢𝐨 𝐍𝐮𝐧𝐞𝐬 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐬𝐭𝐚” no mós ekipa ida husi Enjinériu F-FDTL ho Ministériu Defeza hala’o enkontru koordenasaun ho Autoridade Munisípiu Aileu ne’ebé reprezenta husi Sekretáriu Munisipál ba Asuntu Sosiál no Organizasaun Komunitária “𝐒𝐫. 𝐑𝐨𝐠ê𝐫𝐢𝐨 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐧𝐜𝐞𝐢çã𝐨”, tersa horseik iha salaun I AMA.
Instituisaun FALINTIL – Força Defesa Timor-Leste (F-FDTL) mai ho ninia istória luta ne’ebé naruk iha tinan 24 iha ai-laran ho naran Força Armadas de Libertação Nacional Timor-Leste – FALINTIL. Hafoin referendum 1999, iha governu tranzisaun nia okos transforma forsa gerilia ba forsa konvensional ida neʼebé modernu ho naran FALINTIL – Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL), iha 02 Febreiru 2001.
Introdusaun husi Koordenadór ba serimónia “𝐊𝐨𝐫𝐨𝐧𝐞𝐥 𝐉𝐨ã𝐨 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐬𝐭𝐚 𝐄𝐬𝐭𝐞𝐯𝐞𝐬” hateten, transformasaun ne’e inisia husi Aileu entaun governu, komando liu husi sira-nia inisiativa no polítika Ministériu nian, katak hotu-hotu konkorda komemorasaun ba dala-XXV “02 Fevereiru 2001 – 02 Fevereiru 2026” sei hala’o iha Aileu, hodi memoriza inísiu istória.
Atividade importante sira sei realiza iha loron 2 fulan Fevereiru tinan 2026 iha Munisípiu Aileu ne’e maka:
01. Misa Solene hafoin Presta Omenájen ba Jardím dos Heróis, kontinua ho Parada Militár “Forsa Atus 4 resin” Mai ho Batelaun.
02. Inagura Uma Esperansa ne’ebé planeamentu programa husi Ministériu Defeza no implementador husi F-FDTL ba benefisiária Sra. Maria Pereira iha Aldeia Kotabauru, Suku Seloi-Malere, Aileu.
03. Tempu loraik sei Inagura Eskola Akademia Militár Konjunta iha Aldeia Bandeir-hun, Suku-Liurai, Aileu-Villa.
Hafoin sorumutu, Autoridade Aileu akompaña Komandu FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL) ba vizita fatin ne’ebé sei konsentra Batelaun 1 iha eskola COSPEPAL.
Fatin destinadu ba konsentrasaun Batelaun nian iha eskola COSPEPAL durante loron 5, nune’e Komandu F-FDTL liu husi ekipa enjinériu sira sei kontribui iha setór dezenvolvimentu ba eskola “instalasaun bee-moos, eletrisidade no kria kondisaun ka reabilitasaun ba hariis fatin no sala aprendizagem sira”.
Iha parte ne’e 𝐏𝐞. 𝐂𝐚𝐫𝐥𝐢𝐭𝐨 𝐓𝐞𝐭𝐢 – 𝐋𝐚𝐜𝐚 hanesan Diretór ba Eskola COSPEPAL hato’o profunda agradesimentu ba prejensa iha COSPEPAL, espera ho prejensa sira bele kompleta hela situasaun no kondisaun balu mak dadaun ne’e eskola sei presija, tuir planu ne’ebé enjinériu sira levanta.
Tempu hanesan observa mós kampo futeból “Uma Sanulu” ba Parada Militár no Kampal Sabraka-laran ba seremónia no animasaun múzika sira.
Iha terenu observasaun ba fatin sira pozitivu no sufisiente ba hala’o serimónia sira, enkuantu kona-ba ba atividade extra balu sei realiza hodi komemora-XXV ne’e Autoridade Munisipál ho Komandu F-FDTL sei hala’o enkontru ba dala-2 nian iha fulan Janeiru hodi inklina Komandu PNTL Aileu, Servisus Munisipais no Delegasaun Territoriais hotu relasiona ho preparasaun sira.









Lian benvindu husi PAM-Aileu “𝐄𝐱𝐞𝐥é𝐧𝐬𝐢𝐚 𝐉𝐨ã𝐨 𝐁𝐨𝐬𝐜𝐨 𝐝𝐨𝐬 𝐒𝐚𝐧𝐭𝐨𝐬” hato’o agradese no hakuak boot ba entidade relevante no funsionáriu sira hotu iha Timor laran ho saúde diak bele mai hamutuk iha fatin salaun Timor-Klaran ida ne’e.
“Aileu totál funsionáriu 51 mak hakat ba reforma maibé iha númeru ne’e maioria professores ho totál 38. Agradese tebes ba ita-boot sira-nia nia kontribuisaun tomak durante partisipa hodi hala’o kna’ar no responsabilidade sira hanesan funsionáriu ba kontribui ona ba rai ida ne’e”. Lian agradesimentu PAM nian ba funsionárius reformadus Aileu no totál funsionárius 1,985 ne’ebé sei hakat ba reforma iha tinan oin.

Exelénsia Prezidente KFP, 𝐀𝐠𝐨𝐬𝐭𝐢𝐧𝐡𝐨 𝐋𝐞𝐭ê𝐧𝐜𝐢𝐨 𝐝𝐞 𝐃𝐞𝐮𝐬, hateten katak serimónia ida-ne’e importante ne’ebé primeira vez realiza iha konstrusaun Estadu no iha prosesu dezenvolvimentu administrasaun públika Timor-Leste. Serimónia ne’e fó ita-nia rekoñesimentu profunda no dignu ba funsionáriu hamutuk 1.985. Entre sira-ne’e, maioria husi profesór sira ne’ebé serví ba Estadu Timor-Leste ho sira-nia dedikasaun tomak, espíritu, no servisu durante tinan barak. Rekoñesimentu ne’e fó liu husi Primeiru-Ministru ninia asinatura iha sertifikadu, ne’ebé reprezenta rekoñesimentu Estadu tomak nian.

Reprezentante MSSI hato’o kompromisu Ministra MSSI nian katak, iha kontestu administrasaun públika, ida-ne’e nesesáriu duni hodi fó impaktu ba progresu no dezempeñu husi kada instituisaun ne’ebé serví ba nasaun ida-ne’e. MSSI agradese no louva KFP ninia esforsu ne’ebé halo hodi hadi’a no eleva kualidade sistema jestaun administrasaun públika liu husi reforma sira.

Iha intervensaun, Exelénsia Ministra Edukasaun, 𝐃𝐮𝐥𝐜𝐞 𝐝𝐞 𝐉𝐞𝐬𝐮𝐬, hateten katak funsionáriu públiku ne’ebé tama ona ba reforma obrigatória, sira sakrifika aan barak, liuliu profesór sira ne’ebé hamriik (hanorin) durante tempu Portugés, tempu okupasaun, to’o Timor ukun rasik aan. Ita-boot sira kontribui ba dezenvolvimentu ita-nia Estadu ida-ne’e. Ministra mós kongratula espesiál ba manorin-na’in sira ne’ebé sai nu’udar erói ba nasaun ida-ne’e, hamutuk ema 1.305. Husi ita-boot sira-nia kolen, agora tama ba faze foun moris nian, ne’ebé integra hikas ba família hodi hahú aventura foun lahó servisu. Serimónia ne’e atu fó onra boot ba ita-nia erói sira ne’ebé durante ne’e fó aan ba administrasaun públika Timor-Leste. Sira simu sertifikadu ne’e hanesan memória no evidénsia ba Estadu ida-ne’e. Maske tinan oin kadeira iha eskola no eskritóriu sira sei mamuk, imi-nia prezensa sei la lakon, imi-nia lian sei hananu nafatin iha estudante sira-nia hanoin, no imi-nia matadalan sei sai naroman ba futuru. Imi-nia lalatak sei sai motivasaun ne’ebé kuda hela iha estudante sira-nia memória no sei rona nafatin iha sira-nia moris tomak. Nu’udar profesór di’ak ida, nunka reforma iha estudante sira-nia fuan, maibé sai susesu ba estudante sira iha futuru ne’ebé di’ak.

Iha tempu hanesan, Exelénsia Prezidente Komisaun A Parlamentu Nasionál, 𝐏𝐚𝐭𝐫𝐨𝐜í𝐧𝐢𝐨 𝐅𝐞𝐫𝐧𝐚𝐧𝐝𝐞𝐬 𝐝𝐨𝐬 𝐑𝐞𝐢𝐬, fó omenajen ba funsionáriu reformadu sira iha konstrusaun Estadu Timor-Leste ne’ebé uluk luta hodi harii administrasaun públika. No saúda esforsu no dedikasaun funsionáriu sira nian. Administrasaun públika eziste tanba ita-boot sira-nia esforsu no kontribuisaun ba Estadu. Tempu marka ona servisu ne’ebé hala’o, maibé agora importante mak atu hato’o fali ba jerasaun foun sira hodi iha espíritu servisu ho dedikasaun no garante persisténsia. Lori Komisaun A nia naran, nia hato’o apresiasaun boot no parabeniza servisu KFP ho ninia funsionáriu sira ne’ebé serví ho di’ak ba makina Estadu nian.

Entretantu, reprezentante S.E. Primeiru-Ministru, Vise-Ministru Asuntu Parlamentár, 𝐀𝐝é𝐫𝐢𝐭𝐨 𝐇𝐮𝐠𝐨 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐬𝐭𝐚, dehan katak eventu istóriku ida-ne’e partisipa husi funsionáriu sénior sira, hanesan kontinuasaun ba reforma funsionalizmu públiku. Polítika nasionál IX Governu Konstitusionál dezenha ho di’ak tebes ba dinámika prosesu administrasaun públika Timor-Leste nian. Susesu Timor-Leste iha pós-independénsia sura mós ho kontribuisaun husi ita-boot sira.
Iha diskursu, Exelénsia Vise-Ministru 𝐀𝐝é𝐫𝐢𝐭𝐨 𝐇𝐮𝐠𝐨 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐬𝐭𝐚 hateten katak IX Governu foti pasu ida-ne’e nu’udar parte husi orientasaun Primeiru-Ministru nian ba Komisaun Funsaun Públika (KFP), ho objetivu prinsipál mak atu hadi’a mobilizasaun no garante katak administrasaun públika la’o sees husi influénsia polítika partidária. Tema despolitizasaun administrasaun públika ne’e todan, ne’e hanesan ‘trabalho de casa’ boot ida ba ita hotu. IX Governu kompromete ona katak administrasaun públika la’ós fatin ba politizasaun.
Vise-Ministru hatutan katak, antes halo reforma ba funsionáriu sira, Governu prepara ona jerasaun foun Timor-oan sira hodi foti fali knaar nu’udar servidór Estadu nian, nune’e la’ós de’it atu hametin, maibé mós halo renovasaun ba kualidade servisu. Iha parte seluk, Governu garante katak maske sira reforma ona, sira sei kontinua simu pagamentu husi Seguransa Sosiál. Governu sei nafatin hadi’a sistema ne’e hodi asegura katak kontribuisaun ne’ebé sira fó ona durante tinan barak sei fó fali benefísiu ne’ebé dignu.

Serimónia ne’ebé hala’o iha Salaun Timor Klaran, Aileu, kinta-feira (18/12/2025), ne’e partisipa mós husi Prezidente Autoridade munisípiu 12 inklui RAEOA, Diretores Nasionais, Munisipais no Administrador Postu sira.








Aileu, 17 Dezembru 2025. Komisaun Koordenadora ba Atividade Avaliasaun Kondisaun Mínima ne’ebé lidera husi Koordenadór Ekipa “𝐃𝐆 𝐈𝐍𝐀𝐏, 𝐒𝐫. 𝐏𝐨𝐥𝐢𝐜𝐚𝐫𝐩𝐨 𝐀𝐦𝐢𝐥𝐜𝐚𝐫 𝐁𝐨𝐚𝐯𝐢𝐝𝐚” ho ninia estrutura, kuarta horseik kontinua hala’o avaliasaun ba Autoridade Aileu ninia preparasaun sira, relasiona ho futuru implementa desentralizasaun no podér lokál no atualizasaun baze de dadus: Eleitoral, Sistema Integradu Informasaun no Jestaun dadus Suku no Aldeia – SIIGSA, Balkaun Úniku, Portál Munisipál no Profile Munisipál.
Avaliasaun ne’ebé hala’o ne’e haktuir ba despaxu husi Ministru ba Ministériu Administrasaun Estatal “𝐒. 𝐄. 𝐓𝐨𝐦á𝐬 𝐝𝐨 𝐑𝐨𝐬á𝐫𝐢𝐨 𝐂𝐚𝐛𝐫𝐚𝐥” nian ho Nú. Referénsia 48/M-MAE/XII/2025, kona-ba kriasaun komisaun koordenadora atividade avaliasaun kondisaun mínima mai iha Munisípiu liu husi intervista ba Autoridade Aileu ne’ebé direita ba Servisu Munisipál no Delegasaun Territoriál sira-nia servisu hotu ne’ebé durante ne’e hala’o ona.
Ohin ita hala’o avaliasaun hasoru malu ba dala rua nian ne’ebé hahú ohin loron 17 – 19 fulan ne’e. Hanesan iha avaliasaun primeiru hau koalia ona, atu hakat ba Kâmara Munisipál ne’e presija dirijente sira hotu nia esforsu no servisu hamutuk, tanba Autoridade mesak deit labele atu halo buat ida, presija servisu ekipa dunik. Ho ida ne’e mak ita bele atinje. Dehan PAM.
“Husu ba Dirijente sira durante avaliasaun ne’e tenki mantein nafatin iha ida-idak nia fatin hodi fornese dadus sira bajeia ba buat ne’ebé komisaun avaliasaun sira husu”. PAM orienta.
Hafoin abertura atividade husi PAM-Aileu “𝐄𝐱𝐞𝐥é𝐧𝐬𝐢𝐚 𝐉𝐨ã𝐨 𝐁𝐨𝐬𝐜𝐨 𝐝𝐨𝐬 𝐒𝐚𝐧𝐭𝐨𝐬”, kontinua kedas ho aprezentasaun sira husi Portál Munisipál, STAE Aileu ho IT Postu sira, atu asegura reajustamentu no atualizasaun dadus populasaun no eleitoral, inklui informasaun kona-ba situasaun suku sira, hodi integra iha Sistema Digital Munisipál (Balkaun Úniku).
Entertantu Governu Konstitusional IX, liu husi Ministériu Administrasaun Estatal (MAE), kontinua implementa atividade espesifiku hodi atinji objetivu sira kona-ba Desentralizasaun Administrativa no Podér Lokál, bazeia ba Dekretu-Lei n. 49/2023, de 23 de agostu, Sesta alterasaun ba DL n. 3/2016, republikadu iha Dekretu Lei 34/2025, de 15 de outubru no tuir Rezolusaun Governu n. 6/2025, ne’ebé refere ba ezekusaun Estratégia Desentralizasaun Administrativa no Instalasaun Órgaun Representativu Podér Lokál 2025-2028.
Rezolusaun ida-ne’e reforsa kompromisu Governu atu aselera transformasaun digital no desentralizasaun administrativa, liu husi estabelesimentu sistema integradu dadus entre nivel nasionál, munisipál to’o suku
Ministerio Administrasaun Estatal fiar katak dadus populasaun ne’ebé atualizadu no fiável mak faktór esensial ba planeamentu, investimentu no determina reprezentasaun iha nível lokál. Ho nune’e, atualizasaun dadus iha Munisípiu nu’udar indikador xave ba relatóriu avaliasaun kondisaun mínimu.
Ekipa avaliadores husi Nasionál ne’ebé destaka iha Aileu ne’e kompostu husi, Koordenadór “DG INAP”, Membru ida husi DGDGL, Membru ida husi DGMAIL, Membru ida husi STAE, Membru ida husi UIT no Xefe Departamentu DNAAS.
Depois konfirmasaun dadus sira durante loron 3 ne’e, ekipa nasionál sira sei vizita direita Servisu Munisipál no Administrasaun Postu Administrativu sira hodi observa atividade ne’ebé durante ne’e hala’o iha Munisípiu Aileu.
Partisipa máximu iha atividade ne’e husi Dirijente Servisu Munisipál, Delegasaun Territoriál, Administradores Postu no Funsionáriu Apoiu Tékniku hotu.
















𝐏𝐀𝐌 𝐈𝐧𝐚𝐠𝐮𝐫𝐚 𝐏𝐫𝐨𝐣𝐞𝐭𝐮 𝐏𝐍𝐃𝐒 𝟐𝟎𝟐𝟓 𝐢𝐡𝐚 𝐁𝐞𝐥𝐮𝐦𝐡𝐚𝐭𝐮, 𝐒𝐮𝐤𝐮 𝐌𝐚𝐝𝐚𝐛𝐞𝐧𝐨.
Laulara-Belumhatu, 16 Dezembru 2025. Prezidente Autoridade Munisípiu Aileu “𝐄𝐱𝐞𝐥é𝐧𝐬𝐢𝐚 𝐉𝐨ã𝐨 𝐁𝐨𝐬𝐜𝐨 𝐝𝐨𝐬 𝐒𝐚𝐧𝐭𝐨𝐬”, ne’ebé akompaña husi Komandante PNTL Munisípiu Aileu “𝐒𝐮𝐩𝐞𝐫𝐢𝐧𝐭𝐞𝐧𝐝𝐞𝐧𝐭𝐞 𝐒𝐞𝐛𝐚𝐬𝐭𝐢ã𝐨 𝐀𝐥𝐯𝐞𝐬 𝐐𝐮𝐢𝐧𝐭ã𝐨” hamutuk ho Diretór SM-PNDS “𝐒𝐫. 𝐙𝐚𝐢𝐝𝐨 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐬𝐭𝐚 𝐏𝐞𝐫𝐞𝐢𝐫𝐚” no Administrador Postu Administrativu Laulara “𝐒𝐫. 𝐄𝐠𝐢𝐝𝐢𝐨 𝐅𝐫𝐚𝐧𝐜𝐢𝐬𝐜𝐨 𝐆. 𝐀𝐥𝐞𝐢𝐱𝐨”, tersa horseik inagura ona projetu reabilitasaun sede Aldeia “Sede Multifunsaun” Belumhatu, Suku Madabeno, Postu Administrativu Laulara.

Iha seremónia ne’e Autoridade Komunitária Madabeno “𝐒𝐫. 𝐀𝐟𝐨𝐧𝐬𝐨 𝐌𝐚𝐫𝐪𝐮𝐞𝐬” hateten, durante ne’e komunidade barak mak lao ho distánsia dook ba hala’o tratamentu iha Postu Saúde Sentru Madabeno. Tan ne’e suku identifika projetu mais prioridade ne’e hodi fasilita komunidade sira. Maske edifísiu ne’e hanaran Sede Aldeia, maibé funsionamentu mós ba hala’o tratamentu saúde nian. Iha parte ne’e Xefe Suku ne’e agradese tebes ba Autoridade Aileu ho Servisu Munisipál PNDS nia esforsu no akompañamentu sira.

Tempu hanesan Diretór SM-PNDS “𝐒𝐫. 𝐙𝐚𝐢𝐝𝐨 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐬𝐭𝐚 𝐏𝐞𝐫𝐞𝐢𝐫𝐚” reforsa, ita koalia kona-ba PNDS katak refere ba prioridade mais prioridade ne’ebé komunidade no Autoridade Komunitária sira identifika no deside hamutuk ona, hafoin propoin ba governu aloka osan hodi implementa iha baze.
“Durante ne’e ekipa PNDS hala’o servisu sira haktuir deit ba sistema transparánsia no responsabilidade. Nune’e iha prosesu sira hatudu husi inísiu planeamentu to’o inagurasaun, komunikasaun sira la’o diak tebes. Ida ne’e koresponde kedas ba moto PNDS nian katak, Hamutuk Ita Dezenvolve Nasaun no espesialmente Munisípiu Aileu”. Diretór 𝐙𝐚𝐢𝐝𝐨 esklarese.
Bainhira intervista PAM “𝐄𝐱𝐞𝐥é𝐧𝐬𝐢𝐚 𝐉𝐨ã𝐨 𝐁𝐨𝐬𝐜𝐨 𝐝𝐨𝐬 𝐒𝐚𝐧𝐭𝐨𝐬” hateten, ohin ita mai halo inagurasaun ba sede aldeia Belumhatu, suku Madabeno ne’e tanba projetu ne’e tama iha programa PNDS tinan 2025 nian. Ita haree projetu ne’e la bo’ot maibé nia funsaun ne’e ema dehan multifunsaun. Dehan PAM.
“Agradese tebes ba Diretór PNDS hamutuk ho tékniku no kompañia sira tanba bele esforsu hodi finaliza projetu ne’e ho durasaun tempu la too fulan 3, atinjimentu 100% ho kualidade diak, inklui halo jestaun interna hodi kompleta mós mobiliáriu sira hanesan: Meza Eskritóriu, Armáriu, Kadeira Babain, Kadeira Roda, Sofá no Hena sira. PAM valoriza servisu Lideransa Komunitária no PNDS nian.
Haktuir ba relatóriu ne’ebé relata husi komisaun organizadora, líder máximu ne’e senti orgullu ho komunidade Belumhatu sira-nia partisipasaun, transparánsia no unidade, durante iha preparasaun sira. PAM konklui.

Preparasaun povu Aileu nian ba simu Kosok-Oan Jesus Kristu no tinan foun 2026 nian, “𝐒𝐮𝐩𝐞𝐫𝐢𝐧𝐭𝐞𝐧𝐝𝐞𝐧𝐭𝐞 𝐒𝐞𝐛𝐚𝐬𝐭𝐢ã𝐨 𝐀𝐥𝐯𝐞𝐬 𝐐𝐮𝐢𝐧𝐭ã𝐨” aproveita oportunidade fó hanoin mós ba komunidade no juventude Belumhatu atu mantein paz no hakmatek, katak lalikan halo barullu nune’e liafuan amigu labele sai fali ba inimigu.

Entertantu naran ba projetu ne’e maka Reabilitasaun Sede Aldeia Belumhatu, distánsia husi Munisípiu ba Sede mais ou menus 8.0 KM, totál orsamentu ba projetu ne’e hamutuk $27,310.00 ne’ebé kobre ba orsamentu ba infraestrutura $24,076.00 no orsamentu operasionál $3,234.00. Enkuantu obra ne’e rasik implementa direita husi Ekipa Implementasaun Programa- EIP ho Komunidade no kompañia Manán-nain ba Fornesedor sira maka: kompañia Fijja fornese materiál fabrikadu no kompañia Anosel fornese materiál lokál sira.
Seremónia ne’e prejensa husi Komandante Eskuadra Laulara, reprezentante Veteranus, Koordenadór Postu, Funsionáriu PNDS Munisípiu, Estrutura Konsellu Suku, Estudante Estajiadu Ensinu Sekundária husi STM no partisipa máximu mós husi komunidade sira.


Aileu-Lequidoe, 15 Dezembru 2025. Ekipa Tékniku ne’ebé kompostu husi Servisu Munisipál PDIM, Servisu Munisipál Ajénsia Fiskalizasaun no Obras Públikas Aileu, segunda horseik, kontinua hala’o monitorizasaun ba projetu 𝗞𝗼𝗻𝘀𝘁𝗿𝘂𝘀𝗮𝘂𝗻 𝗧𝘂𝗿í𝘇𝗺𝘂 𝗕𝗲’𝗲-𝗠𝗮𝗻𝗮𝘀 𝗙𝗮𝘁𝘂𝗿𝗶𝗹𝗮𝘂 ne’ebé responsável husi kompañia Fitun Foun Unipessoal, Lda.
Relembra fali iha loron 05 fulan Dezembru semana kotuk ne’e, Autoridade hala’o enkontru ho kompañia sira hodi relata progresu fíziku ba obra sira iha fulan Novembru nian, nune’e obra ba Turízmu Komunitária Faturilau atinje ona 80,00%.
Entertantu observasaun Tékniku sira nian iha Faturilau, servisu hotu lao ho diak.






Aileu, 11 Dezembru 2025. Komisaun Koordenadora ba Atividade Avaliasaun Kondisaun Mínima ne’ebé lidera husi Koordenadór Ekipa “𝐃𝐆 𝐈𝐍𝐀𝐏, 𝐒𝐫. 𝐏𝐨𝐥𝐢𝐜𝐚𝐫𝐩𝐨 𝐀𝐦𝐢𝐥𝐜𝐚𝐫 𝐁𝐨𝐚𝐯𝐢𝐝𝐚” ho ninia estrutura, kinta horseik kontinua hala’o avaliasaun ba Autoridade Aileu ninia preparasaun sira, relasiona ho futuru implementa desentralizasaun no podér lokál.
Avaliasaun ne’ebé hala’o ne’e haktuir ba despaxu husi Ministru ba Ministériu Administrasaun Estatal “𝐒. 𝐄. 𝐓𝐨𝐦á𝐬 𝐝𝐨 𝐑𝐨𝐬á𝐫𝐢𝐨 𝐂𝐚𝐛𝐫𝐚𝐥” nian ho Nú. Referénsia 48/M-MAE/XII/2025, kona-ba kriasaun komisaun koordenadora atividade avaliasaun kondisaun mínima mai iha Munisípiu liu husi intervista ba Autoridade Aileu ne’ebé direita ba Servisu Munisipál no Delegasaun Territoriál sira-nia servisu hotu ne’ebé durante ne’e hala’o ona.
PAM-Aileu “𝐄𝐱𝐞𝐥é𝐧𝐬𝐢𝐚 𝐉𝐨ã𝐨 𝐁𝐨𝐬𝐜𝐨 𝐝𝐨𝐬 𝐒𝐚𝐧𝐭𝐨𝐬”, agradese tebes ba ekipa nasionál sira-nia prezensa iha Aileu hodi kontinua fó asisténsia téknika no avaliasaun ba atividade hotu mak servisu Munisipál sira hala’o ona durante ne’e.
“Espera ho avaliasaun ida ne’e ami Aileu bele hetan valór ida mak bo’ot hodi prienxe mós iha lista ba kandidatu ba Kâmara Munisipál ne’ebé hein ninia rezultadu sira sei fo sai iha tinan oin”. Dehan PAM.
Sorin seluk PAM informa, atu hakat ba Kâmara Munisipál ne’e presija dirijente sira hotu nia esforsu no servisu hamutuk, tanba Autoridade mesak deit labele atu halo buat ida, presija servisu ekipa dunik. Ho ida ne’e mak ita bele atinje. PAM konklui.
Hafoin intervista ekipa, avaliadores ne’ebé akompaña direita husi Autoridade no Dirijente sira emediata hala’o vizita terenu ba kada edifísiu Servisu Munisipál sira no inklui observa direita mós programa merenda eskolár no atividade atendimentu públiku iha Postu Saúde Aileu-Villa nian.
Avaliasaun refere sei iha ninia kontinuasaun ba loron 17 fulan Dezembru tinan 2025.
Ekipa avaliadores husi Nasionál ne’e kompostu husi, Koordenadór “DG INAP”, DG-TOU, Sekretáriu Exekutivu PNDS ho ekipa tékniku sira.
Entertantu partisipa máximu iha intervista ne’e husi Sekretáriu/a Munisipál, Dirijente Servisu Munisipál, Delegasaun Territoriál no Funsionáriu Apoiu Tékniku hotu.



Aileu, 01 Dezembru 2025. Sekretáriu ba Asuntu Administrasaun no Finansas “𝐒𝐫. 𝐉𝐨𝐬é 𝐕𝐢𝐜𝐞𝐧𝐭𝐞 𝐕𝐢𝐥𝐚𝐧𝐨𝐯𝐚”, segunda ohin akompaña husi Diretór Sentru Dadus TIC TIMOR, I.P. “𝐒𝐫. 𝐑𝐮𝐬𝐦𝐢𝐧 𝐕𝐢𝐜𝐞𝐧𝐭𝐞 𝐝𝐞 𝐅á𝐭𝐢𝐦𝐚 𝐒𝐨𝐚𝐫𝐞𝐬”, hala’o ona abertura ba formasaun profesionál iha área dijitalizasaun no governu eletrónika nian ba Diretores, Administradores, Funsionáriu Apoiu Tékniku iha Públiku no Ajente Administrasaun Públika sira, durante loron 10, hahú husi 01-10 Dezembru 2025, iha salaun II Autoridade Munisipál Aileu.
Objetivu husi formasaun ne’e maka, TIC TIMOR, I.P hakarak harii fundasaun teknolójiku ne’ebé metin ba lideransa no funsionáriu públiku tomak, hodi halo transformasaun ba teknolójia dijital iha Munisípiu Aileu.
Entertantu durante loron 10 ne’e formandu sira sei aproveita matéria importante sira konsentradu iha prátika, hanesan: Introdusaun Teknolójia Informasaun no Komunikasaun – TIK, Microsoft Word, Microsoft PowerPoint, Microsoft Excel, Cyber Security, Government Email, Transformasaun Teknolójia Dijital no Artifisial Intelejensia.
Formasaun ne’e akompaña mós husi Estudante Estajiadu UNPAZ husi Fakuldade Ciência Sosiais e Humanas no Departamentu Administrasaun Públika.



Aileu, 01 Dezembru 2025. Sekretáriu ba Asuntu Administrasaun no Finansas “𝐒𝐫. 𝐉𝐨𝐬é 𝐕𝐢𝐜𝐞𝐧𝐭𝐞 𝐕𝐢𝐥𝐚𝐧𝐨𝐯𝐚”, segunda ohin iha resintu AMA, sai hanesan Inspetór ba seremónia hasa’e Bandeira RDTL ba semana dahuluk fulan dezembru nian, ne’ebé akompaña husi Sekretáriu Munisipál ba Asuntu PIDI no Sekretáriu ba Asuntu Sosiál no Organizasaun, II Komandante PNTL Aileu ho komitiva, Administrador Postu Aileu-Villa ho Diretor Servisu Munisipál no Delegasaun Territoriál sira hotu.
Entertantu ekipa hasa’e Bandeira responsável husi Funsionáriu DNSPP, Komandante Parada husi Komando PNTL Aileu no responsável ba koru husi Diresaun Obras Públikas Aileu, Server, I.P ho DNTT Munisípiu Aileu.
Serimónia hasa’e Bandeira iha fulan ikus ba tinan 2025 ne’e partisipa mós husi Estudante Estajiadu UNPAZ Fakuldade Ciência Sosiais e Humanas no Departamentu Administrasaun Públika ho Estudante Estajiadu Ensinu Sekundária sira.





Aileu, 28 Novembru 2025.
Ámbitu seremónia ne’e destribui mós prémiu manán nain ba kompetisaun suku saudável nível Munisípiu tinan 2025 nian, ne’ebé mai ho klasifikasaun sira:
I lugar husi Suku Namolesu Postu Administrativu Lequidoe;
II lugar husi Suku Seloi-Malere Postu Administrativu Aileu-Villa; no
III lugar husi Suku Kotolau Postu Administrativu Laulara.
Iha mós sertifikadu apresiasaun ba ekipa júri sira ba avaliasaun kompetisaun suku saudável ne’e rasik.
Hafoin seremónia, kontinua kedas ho jogu futsal no atividade kompetisaun sira hanesan: Halai karoon, Dada-tali no Tata-berlindus hodi komemora tinan 50 Proklamasaun Independénsia Unilaterál Repúblika Demokrátika Timor-Leste ho tema: “𝐐𝐮𝐞 𝐚 𝐜𝐞𝐥𝐞𝐛𝐫𝐚𝐜̧𝐚̃𝐨 𝐝𝐞𝐬𝐭𝐞𝐬 𝟓𝟎 𝐚𝐧𝐨𝐬, 𝐝𝐨 𝐩𝐚𝐬𝐬𝐚𝐝𝐨, 𝐧𝐨𝐬 𝐚𝐬𝐬𝐞𝐠𝐮𝐫𝐞 𝐜𝐨𝐧𝐟𝐢𝐚𝐧𝐜̧𝐚 𝐧𝐨 𝐩𝐫𝐞𝐬𝐞𝐧𝐭𝐞 𝐞 𝐞𝐬𝐩𝐞𝐫𝐚𝐧𝐜̧𝐚 𝐧𝐨 𝐟𝐮𝐭𝐮𝐫𝐨!”.






© 2025 Autoridade Munisipal Aileu