Aileu, 22 Dezembru 2025. Prezidente Autoridade Munisípiu Aileu “𝗘𝘅𝗲𝗹é𝗻𝘀𝗶𝗮 𝗝𝗼ã𝗼 𝗕𝗼𝘀𝗰𝗼 𝗱𝗼𝘀 𝗦𝗮𝗻𝘁𝗼𝘀” segunda horseik sai hanesan Prezidente Konsellu Konsultivu Munisipál-KKM, hodi lidera enkontru KKM ba faze datoluk nian, ne’ebé akompaña direita husi Vise nain-3 atuál Sekretáriu Munisipál ba Asuntu Administrasaun no Finansas, Sekretária Munisipál ba Asuntu PIDI no Sekretáriu Munisipál ba Asuntu Sosiál no Organizasaun Komunitária iha salaun Timor-Klaran, Aileu.
Sesaun abertura husi “𝗘𝘅𝗲𝗹é𝗻𝘀𝗶𝗮 𝗝𝗼ã𝗼 𝗕𝗼𝘀𝗰𝗼 𝗱𝗼𝘀 𝗦𝗮𝗻𝘁𝗼𝘀” hateten, ohin iha Munisípiu Aileu ita hala’o ita-nia enkontru Konsellu Konsultivu Munisipál-KKM ba dala ikus hodi taka tinan 2025 nian, husu ba ita hotu atu tau ita-nia hanoin hamutuk, sai solusaun ida deit ba ita-nia progresu no failansu ba buat ne’ebé ita la atinji iha tinan 2025 nian. Presija tebes ita-boot sira-nia idea no hanoin hamutuk ne’ebé diak hodi foká deit ba ajenda ne’ebé iha ona.
Enkontru ba loron ohin nian, Autoridade Komunitária husi Suku 35, Konviksaun Relijioza, Reprezentante Juventude, Reprezentante FADA, Intelektual Aileu-Anan, Prezidente CCI-TL iha Munisípiu Aileu, no Reprezentante Partidu Polítiku sira, hala’o diskusaun ho hanoin konstrutivu reflete ba ajenda importante sira hanesan:
a) Aprezentasaun Ezekusaun Orsamentu Jerál Estadu Tinan 2025 husi Servisu Munisipál Finansas, por kategoria
Salariu no Vensimentu: 89%
Bens no Servisu: 98%
Transferénsia Públika: 92%
Kapitál Minor: 100%
Kapitál Dezenvolvimentu: 100%
Ezekusaun AM Aileu ba tinan 2025 até loron 19 fulan Dezembru atinje 93%
Membru sira fó apresiasaun ba Autoridade ninia ezekusaun orsamentu no futuru presija mellora diak liu tan iha fíziku, nune’e fo votus:
Afavor: 44
Abstensaun: 2
Kontra: 0
b) Aprezentasaun Planu Asaun Anuál-PAA no Orsamentu Alokadu Munisípiu Aileu ba Tinan Fiskál 2026 husi Servisu Munisipál por kategoria;
#. Projetu Aprovadu Tinan Fiskál 2026 iha Munisípiu Aileu ho Totál Projetu 25 Kobre ba Setór Edukasaun 9, Saúde 10, Bee-moos no Sanitasaun 3 ho Obras Públikas 3. Projetu sira ne’e sei implementa hotu iha Postu Administrativu 4 hanesan;
01. Postu Aileu-Villa sei hetan projetu 10
02. Postu Laulara sei hetan projetu 5
03. Postu Lequidoe sei hetan projetu 5 no
04. Postu Remexiu sei hetan projetu 5
Totál orsamentu ba projetu 25 ne’ebé sei implementa iha tinan 2026 ne’e hamutuk $2,474,295.48
Projetu ba setór importante sei implementa iha kada Postu ne’e identifikadu husi Nasionál, Autoridade Munisipál simu lista kompletu hodi implementa. Bainhira iha prosesu implementasaun sei halo re-konfirmasaun mós ba projetu tuir setór identifikadu.
Iha aprezentasaun ida ne’e membru sira maioria fo votus:
Afavor: 44
Abstensaun: 0
Kontra: 0
d) Aprezentasaun Progresu Ezekusaun Fízika Projetu PNDS Tinan 2025 ba Fundu Operasionál, Infraestrutura no Progresu Fíziku no Lista Prioridade ba Tinan Fiskál 2026.
#. Progresu Ezekusaun Fízika Projetu PNDS Tinan 2025 ba Fundu Operasionál, Infraestrutura no Progresu Fíziku:
01. Postu Administrativu Aileu-Villa iha Projetu 14 ba Totál Benefisiarius “UK” hamutuk 918, Progresu Finansas K.O 69%, Finansas K.I 69% no Fíziku 77,68%.
02. Postu Administrativu Laulara iha Projetu 6 ba Totál Benefisiarius “UK” hamutuk 643, Progresu Finansas K.O 39%, Finansas K.I 51% no Fíziku 85,00%.
03. Postu Administrativu Lequidoe iha Projetu 7 ba Totál Benefisiarius “UK” hamutuk 741, Progresu Finansas K.O 67%, Finansas K.I 77% no Fíziku 94,86%.
04. Postu Administrativu Remexio iha Projetu 9 ba Totál Benefisiarius “UK” hamutuk 729, Progresu Finansas K.O 59%, Finansas K.I 64% no Fíziku 83,00%.
#. Lista Prioridade ba Tinan Fiskál 2026 hamutuk 98 prioridades ne’ebé sei implementa iha Suku 35 iha Postu Administrativu 4 nian ho ninia orsamentu sira;
01. Orsamentu Operasionál no Infraestrutura $918,902.00
02. Orsamentu Adisionál $300,000.00
03. Totál Regular no Adisionál $1, 288,878.00
Molok implementa projetu sira iha tinan oin, sei halo re-konfirmasaun ba projetu sira ne’ebé direita husi Autoridade Komunitária ba SM-PNDS Aileu.
Esbozu sira klaru ona, Autoridade Munisipál sei submete ba Ministériu Administrasaun Estatal, nune’e Ministru ba MAE sei ba aprezenta iha Konsellu Ministru hodi hetan aprovasaun final.
Iha aprezentasaun ne’e membru sira fó votus:
Afavor: 45
Abstensaun: 0
Kontra: 0
f) Aprovasaun Suku Foun 2 ou Suku Preparativu iha Munisípiu Aileu ba Tinan 2026 nian.
Sesaun ne’e membru sira fó votus ba:
01. Suku Preparativu husi Aldeia Sarin, Suku Atuál Fahiria, Naran Suku Foun Sarin, ne’ebé lokaliza iha Postu Administrativu Aileu-Villa ho votus:
Afavor: 35
Abstensaun: 5
Kontra: 5
02. Suku Preparativu husi Aldeia Aikurus, Suku Atuál Tulataqeu, Naran Suku Foun Aikurus, ne’ebé lokaliza iha Postu Administrativu Remexiu ho votus:
Afavor: 44
Abstensaun: 1
Kontra: 0
OGE AM Aileu ba tinan 2026 nian, Autoridade aloka orsamentu ba hamoris suku foun ne’e ba suku 2 deit, nune’e suku definitivu seluk sei hein iha tinan tuir mai.
Molok ensera sorumutu ne’e, PAM hato’o profundu agradesimentu ba membru hotu nia partisipasaun ho máximu tebes, ita rekoñese failansu sira no esperansa ho tinan foun sei mellora diak liu tan servisu sira. Nai Maromak akompaña ita hotu nia viajen, Boas Festa do Santo Natal no Feliz Ano Novo ba ita hotu.
Aileu, 23 Dezembru 2025. Komandu FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL) liu husi “𝐊𝐨𝐫𝐨𝐧𝐞𝐥 𝐉𝐨ã𝐨 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐬𝐭𝐚 𝐄𝐬𝐭𝐞𝐯𝐞𝐬” hanesan Kordenadór Komisaun Organizadora ba serimónia komemorasaun loron transformasaun FALINTIL ba F-FDTL ba dala-XXV hamutuk ho Xefe Protokolu “𝐌𝐚𝐣𝐨𝐫 𝐉𝐨𝐬é 𝐀𝐧𝐭𝐨𝐧𝐢𝐨 𝐍𝐮𝐧𝐞𝐬 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐬𝐭𝐚” no mós ekipa ida husi Enjinériu F-FDTL ho Ministériu Defeza hala’o enkontru koordenasaun ho Autoridade Munisípiu Aileu ne’ebé reprezenta husi Sekretáriu Munisipál ba Asuntu Sosiál no Organizasaun Komunitária “𝐒𝐫. 𝐑𝐨𝐠ê𝐫𝐢𝐨 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐧𝐜𝐞𝐢çã𝐨”, tersa horseik iha salaun I AMA.
Instituisaun FALINTIL – Força Defesa Timor-Leste (F-FDTL) mai ho ninia istória luta ne’ebé naruk iha tinan 24 iha ai-laran ho naran Força Armadas de Libertação Nacional Timor-Leste – FALINTIL. Hafoin referendum 1999, iha governu tranzisaun nia okos transforma forsa gerilia ba forsa konvensional ida neʼebé modernu ho naran FALINTIL – Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL), iha 02 Febreiru 2001.
Introdusaun husi Koordenadór ba serimónia “𝐊𝐨𝐫𝐨𝐧𝐞𝐥 𝐉𝐨ã𝐨 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐬𝐭𝐚 𝐄𝐬𝐭𝐞𝐯𝐞𝐬” hateten, transformasaun ne’e inisia husi Aileu entaun governu, komando liu husi sira-nia inisiativa no polítika Ministériu nian, katak hotu-hotu konkorda komemorasaun ba dala-XXV “02 Fevereiru 2001 – 02 Fevereiru 2026” sei hala’o iha Aileu, hodi memoriza inísiu istória.
Atividade importante sira sei realiza iha loron 2 fulan Fevereiru tinan 2026 iha Munisípiu Aileu ne’e maka:
01. Misa Solene hafoin Presta Omenájen ba Jardím dos Heróis, kontinua ho Parada Militár “Forsa Atus 4 resin” Mai ho Batelaun.
02. Inagura Uma Esperansa ne’ebé planeamentu programa husi Ministériu Defeza no implementador husi F-FDTL ba benefisiária Sra. Maria Pereira iha Aldeia Kotabauru, Suku Seloi-Malere, Aileu.
03. Tempu loraik sei Inagura Eskola Akademia Militár Konjunta iha Aldeia Bandeir-hun, Suku-Liurai, Aileu-Villa.
Hafoin sorumutu, Autoridade Aileu akompaña Komandu FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL) ba vizita fatin ne’ebé sei konsentra Batelaun 1 iha eskola COSPEPAL.
Fatin destinadu ba konsentrasaun Batelaun nian iha eskola COSPEPAL durante loron 5, nune’e Komandu F-FDTL liu husi ekipa enjinériu sira sei kontribui iha setór dezenvolvimentu ba eskola “instalasaun bee-moos, eletrisidade no kria kondisaun ka reabilitasaun ba hariis fatin no sala aprendizagem sira”.
Iha parte ne’e 𝐏𝐞. 𝐂𝐚𝐫𝐥𝐢𝐭𝐨 𝐓𝐞𝐭𝐢 – 𝐋𝐚𝐜𝐚 hanesan Diretór ba Eskola COSPEPAL hato’o profunda agradesimentu ba prejensa iha COSPEPAL, espera ho prejensa sira bele kompleta hela situasaun no kondisaun balu mak dadaun ne’e eskola sei presija, tuir planu ne’ebé enjinériu sira levanta.
Tempu hanesan observa mós kampo futeból “Uma Sanulu” ba Parada Militár no Kampal Sabraka-laran ba seremónia no animasaun múzika sira.
Iha terenu observasaun ba fatin sira pozitivu no sufisiente ba hala’o serimónia sira, enkuantu kona-ba ba atividade extra balu sei realiza hodi komemora-XXV ne’e Autoridade Munisipál ho Komandu F-FDTL sei hala’o enkontru ba dala-2 nian iha fulan Janeiru hodi inklina Komandu PNTL Aileu, Servisus Munisipais no Delegasaun Territoriais hotu relasiona ho preparasaun sira.
Aileu, 02 Outubro 2025. Reprezentante DG-Dezenvolvimentu Lokál liuhosi DNADM “𝐒𝐫. 𝐉𝐚𝐧𝐮á𝐫𝐢𝐨 𝐌𝐚𝐠𝐚𝐥𝐡ã𝐞𝐬” hamutuk ho Sekretária ba Asuntu PIDI “𝐒𝐫𝐚. 𝐕𝐢𝐜𝐭ó𝐫𝐢𝐚 𝐌𝐞𝐬𝐪𝐮𝐢𝐭𝐚 𝐝𝐨 𝐑ê𝐠𝐨”, kinta ohin, akompaña PAM “𝐄𝐱𝐞𝐥é𝐧𝐬𝐢𝐚 𝐉𝐨ã𝐨 𝐁𝐨𝐬𝐜𝐨 𝐝𝐨𝐬 𝐒𝐚𝐧𝐭𝐨𝐬”, hodi hala’o abertura ba sorumutu konsultasaun públiku ba ezbosu Planu Dezenvolvimentu Munisipál-PDM hamutuk ho Dirijentes no maluk Aileu-oan hotu “Intelektuál Aileu-oan sira”, iha salaun Timor-klaran Postu Aileu-Villa.
Agradese ba entidade hotu nia partisipasaun, durante ne’e ita nunka tuur hamutuk “Intelektuál Aileu-oan balu iha nasionál” hodi diskute planu Munisípiu nian. Ohin ita presija imi-nia ideia diak oinsá mak bele dezenvolve iha parte hotu-hotu husi pilar importante ne’ebé define ona. Dehan PAM.
“Governu bele troka governu, maibé ideia ne’ebé ita tau hamutuk ona, governu foun ida maka mai mós nia sei labele muda, tanba ida ne’e ezijénsia husi kraik ou baze mak mai”.
Nune’e, hau husu Ita-boot sira-nia pro-ativu hodi haree hamutuk ezbosu ba PDM nian, ida ne’ebé mak diak ona ita mantein no ida ne’ebé mak seidauk diak presija ita tau hanoin hamutuk hodi bele mellora diak liu tan. Dehan Exelénsia João Bosco âmbitu hala’o abertura ba sorumutu konsultasaun públiku ba ezbosu PDM tinan 2026-2030 iha salaun Timor-klaran.
Konsultasaun ba ezbosu PDM ne’e atu define metas, prioridade no asaun ne’ebé implementa hodi promove dezenvolvimentu sosio-ekonómiku no sustentável iha área jurídika Autoridade Munisipál nian. Dokumentu nemós kontempla estratéjia no asaun nesesáriu, nu’udar propózitu ida ne’ebé Servisu Munisipál sira bele alkansa iha tinan lima (5) oin mai, hahú husi 2026-2030.
Âmbitu sorumutu dahuluk ba diskute ezbosu PDM ne’e, partisipante sira hala’o diskusaun liuhosi meza redonda hodi kontribui ideia konstrutivu sira ba pilar importante sira hanesan;
》Dezenvolvimentu Agrikultura, Peska, Pekuária no Floresta;
》Turízmu;
》Komérsiu no Indústria;
》Investimentu Setór Privadu; no
》Setór Kooperativa.
=========
Entertantu Autoridade mós sei kontinua realiza konsulta públiku ba faze daruak nian ho entidade hotu iha Aileu hodi diskute klean liu tan ba ezbosu PDM ne’e, molok enkamiña ba Ministériu Administrasaun Estatal, kontinua ba hetan aprovasaun final iha Konsellu Ministru. Hafoin aprovasaun, Autoridade Munisipál sei prodúz sai ba manuál hodi destribui ba Postu, Suku no entidade hotu atu bele akompaña lalaok dezenvolvimentu iha Aileu.
》Dezenvolvimentu Agrikultura, Peska, Pekuária no Floresta;
》Turízmu;
》Komérsiu no Indústria;
》Investimentu Setór Privadu; no
》Setór Kooperativa.
𝟎𝟒. 𝐊𝐚𝐩𝐢𝐭á𝐥 𝐃𝐞𝐳𝐞𝐧𝐯𝐨𝐥𝐯𝐢𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐈𝐧𝐬𝐭𝐢𝐭𝐮𝐬𝐢𝐨𝐧á𝐥:
》Padraun Institusionál Governasaun Lokál;
》Jestaun Rekursu Humanu Governu Lokál;
》Sistema no Prosedimentu; no Administrativu Governu Lokál.
=========
Okaziaun ne’e kontinua ho aprezentasaun no diskusaun reflete ba ajenda úniku hanesan:
#. Planu Dezenvolvimentu Munisipál-PDM (Diskute Símbolu Aileu “𝐀𝐢-𝐤𝐥𝐞𝐮𝐤 𝐡𝐚𝐭𝐮𝐮𝐫 𝐢𝐡𝐚 𝐦𝐚𝐩𝐚 𝐀𝐢𝐥𝐞𝐮 𝐧𝐢𝐚 𝐥𝐞𝐭𝐞𝐧” no Lema Aileu “𝐌𝐚 𝐈𝐭 𝐅𝐮𝐭 𝐓𝐥𝐨 𝐈𝐭 𝐑𝐚𝐞𝐧 𝐀𝐢𝐥𝐞𝐮𝐧”, membru maioria fo votus afavor ba símbolu no lema ne’ebé aprezenta, no futuru Autoridade Munisipál, Postu to’o Suku sei utiliza símbolu no lema ne’ebé deside hamutuk ona. Tempu hanesan foká kedas ba,
#. Matrix ou Ezbosu Planu Dezenvolvimentu Munisipál-PDM Aileu nian husi tinan 2025-2030″. Rezultadu husi diskusaun ne’e maka membru sira vota,
Afavor : 30
Kontra: 0
Abstensaun: 0
=========
Ezbosu ne’ebé ho maioria aprova ona iha KKM ne’e, Autoridade sei hala’o konsulta públiku, depois enkamiña ba MAE no sei hetan aprovasaun final iha Konsellu Ministru, hafoin Autoridade Munisipál sei prodúz sai ba manuál hodi destribui ba Postu no Suku sira iha Munisípiu Aileu.
=========
Sesaun enseramentu Prezidente KKM agradese tebes ba membru hotu nia pasiénsia hodi diskute ona PDM ba tinan 5 nian, no Nai nafatin haraik bensaun no akompaña membru hotu atu fila ba uma ho diak.
Hafoin aprezentasaun kona-ba progresu, dejafiu no rekomendasaun husi kompañia sira, PAM ho ninia intervensaun hateten, bajeia ba rezultadu ka desizaun konjunta iha Konsellu Konsultivu Munisipál, deside hamutuk ona katak, kompañia ne’ebé ita extende dala-2 ou too ona dala-3 ita sei hapara. Membru KKM aprova ona nune’e ita sei la tolera ida ne’e.
Governante nemós nafatin husu ba tékniku husi kompañia sira atu hametin koordenasaun no komunikasaun diak ho tékniku sira husi PDIM nian, atu nune’e prosesu hotu bele lao tuir dezeñu no BoQ ne’ebé iha ona.